No kā sastāv tradicionāls tautas tērps?

Tradicionālā tautas tērpa pamatā ir krekls, kas vienlaikus kalpoja gan kā miesas apģērbs (veļa), gan kā virsējais apģērbs. Sievietēm krekli pildīja krekla un apakšsvārku funkciju, jo tie parasti esot bijuši gari – līdz pat puslielam. Protams, tautas tērpa komplekts ietver dažāda veida virsējo apģērbu, piemēram, sievietēm: brunčus, jakas, ņieburus, villaines. Savukārt vīriešiem tās ir bikses, vestes, īsie, pusgarie vai garie svārki.

Kādi mēdz būt tautas tērpu aksesuāri?

Meitenēm no pusaudzes gadiem līdz precībām galvā bijis vainags, bet precētām sievietēm – aube vai galvas auts. Savukārt vīriešu galvassega bija cepure, kuras valkāšana gan nav bijusi stingri noteikta. Kājās āva adītas vilnas vai diegu zeķes un melnas kurpes uz zema papēža vai zābakus. Vienkāršie kalpi veicot ikdienas darbus āva kājās pastalas. Kurpes un zābaki bija izejamie - svētku apavi. Protams, tautas tērpa komplekts nav iedomājams arī bez saktām. Krekla aizdarei tika lietotas vienas vai vairākas mazās saktiņas, taču villainei – lielās saktas. Lai saturētu un arī rotātu tērpu, tika izmantotas austās jostas.

Kā kopt lina apģērbu?

Jāņem vērā, ka lina apģērbu drīkst mazgāt veļas mašīnā (ne siltākā kā 30°C - 60°C temperatūrā un ne garā laika režīmā), lai gan to pareizāk (īpaši, ja ir rotājumi) mazgāt ar rokām vai izmantot ķīmiskajās tīrītavās pieejamo sauso tīrīšanu. Pirms mazgāšanas apģērbu ieteicams izgriezt uz otru pusi.

Kā pareizi kopt tautas tērpu?

Tautas tērpa kopšana prasa īpašas rūpes. Atcerieties, ka hlora balinātāju nav ieteicams izmantot, jo tas var sabojāt lina audumu, iznīcinot auduma struktūru. Tāpat jāņem vērā, ka balināt drīkst baltu lina apģērbu, un nevis krāsainu (no pārāk biežas balināšanas ieteicams izvairīties).

Sazinieties ar mums

Telefona numuri
+ 371 29 41 90 77
+ 371 67 28 31 94

E-pasts
anviam@inbox.lv

Dziesmu svētki – unikāls latviešu kultūras fenomens

Dziesmu svētki - latviskās identitātes sastāvdaļa

Q: Kāds bija latviešu ziemas tautas tērps?

Ziemā gan ikdienas un darba, gan arī svētku drēbes tika papildinātas ar gadalaikam atbilstošām virsdrēbēm, cepurēm, dūraiņiem. Piemēram, 18. un 19. gadsimtu mijā vīrieši ziemā valkāja garus vadmalas vai kažokādas mēteļus, savukārt sievietes nēsāja garus brunčus virs krekla, dažāda garuma vilnas mēteļus, kā arī villaines. Īpaši iecienīti ir bijuši rakstaini dūraiņi, ko bieži pasniedza arī kā dāvanas, piemēram, kāzās.

Reizi piecos gados mūziķi, kora dziedātāji, dejotāji, amatierteātru trupas un citi mākslinieki pulcējas kopā, lai dejotu un dziedātu milzīgas auditorijas priekšā gan klātienē, gan televīzijas un radio pārraidēs, ko skatās un klausās simtiem tūkstošu cilvēku visā Latvijā un pasaulē. Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir grandiozs pasākums, kas pauž mūsu nacionālās identitātes un vienotības ideju.
Dziesmu svētki – spēcīga kopdziedāšanas tradīcija un svarīgs kultūras notikums
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki – tradicionāls kultūras notikums, kas ir kļuvis par īstu svētku tradīciju. Pirmie Dziesmu svētki notika 1873. gadā, un tajos piedalījās 16 mūziķi un 1003 dziedātāji. Vairāk nekā gadsimtu vēlāk – 2018. gadā pasākuma dalībnieku skaits sasniedza 43 000, savukārt skatītāju skaits sasniedza 500 000 atzīmi. Vissvarīgākā loma šajos svētkos ir koriem un deju kolektīviem, taču Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki aptver arī tautas mākslu, amatierteātru kustību, folkloras kustību, tautas mūzikas tradīcijas un citas radošās izpausmes. Neapšaubāmi Dziesmu svētki ir veicinājuši spēcīgas koru kultūras un kopdziedāšanas tradīcijas attīstību un “iesakņošanos” mūsu tautas kultūras dzīvē.

Pasākuma stūrakmens ir a cappella kordziedāšana, kas notiek profesionālu diriģentu vadībā. Taču arī citas mākslinieciskās darbības formas kā kamermūzika, koklētāju ansambļi, folkloras kopas, pūtēju orķestri ir paplašinājuši un daudzveidojuši svētku saturu. Kopš 1948. gada līdzās Dziesmu svētkiem norisinās arī Deju svētki, iekļaujot svētku programmā arī tautas dejas, kas palielina nacionālā kultūras notikuma vērtību un nozīmi. Savukārt kopš 1960. gada tiek rīkoti Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Spēcīgā dziedāšanas tradīcija ieņem būtisku lomu sabiedrības dzīvē

Latvija – zeme, kas dzied. Kora dziedāšanas saknes ir meklējamas mūsu tautas pagātnē un tradicionālajā kultūrā, kļūstot par latviešu identitātes neatņemamu sastāvdaļu. Dziesmu svētki ir ļoti spēcīga tradīcija, kas pārsteidza visu pasauli. Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki kopā ar Igaunijas Dziesmu svētkiem un Lietuvas Dziesmu svētkiem 2003. gadā tika iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tas ir palīdzējis izcelt šīs tradīcijas visas pasaules kontekstā, un patiešām – arvien pieaugošais dalībnieku un skatītāju skaits gan Latvijā, gan arī visā pasaulē liecina par to, ka Dziesmu svētki ieņem arvien svarīgāku lomu mūsu sabiedrības dzīvē, izraisot lielu interesi gan kolektīvu, gan arī skatītāju vidū.

Tautas tērpi – viena no krāšņākajām Dziesmu svētku sastāvdaļām

Tāpat kā Deju svētki, arī tautas tērpi ir latviešu nacionalitātes simbols, kas ir attīstījies vairāku gadsimtu garumā. Tautas tērpi atspoguļo vietējo kultūru, liecina par tautas vēsturi un cieņu pret to. Tieši tāpēc dažādos pasākumos, uzvelkot tautas tērpu, tiek pausta piederība latviešu tautai. Villaines, ņieburi, jakas, brunči, vīru vestes un vīru svārki, pastalas – lieliski noderēs tradicionālajos folkloras un dažādu svētku pasākumos. Mūsu uzņēmuma čaklās rokdarbnieces gatavo tērpus gan individuāliem, gan kolektīviem pasūtītājiem, lai etnogrāfiskie vai laicīgie tautas tērpi varētu paust tautas tradīcijas un kultūras identitāti, nodrošinot īpašu un patriotisku noskaņu dažādos pasākumos.

Dziesmu svētki – unikāls latviešu kultūras fenomens

< Vecāka ziņa

Jaunāka ziņa >

Padari Līgo svētkus neaizmirstamus ar tautastērpiem no SIA ANVI AM!

2024. gada 10. jūnijs

Līgo svētki ir viens no spilgtākajiem notikumiem ikviena latvieša dzīvē. Tā ir gada garākā diena, kurā mēs svinam vasaras saulgriežus, un šim notikumam ir ierasts gatavoties jau ļoti savlaicīgi. Viena no galvenajām šo svētku iezīmēm ir svinēšanas vieta – Jāņus un Līgo dienu ir pieņemts pavadīt laukos, aizmūkot no pilsētas drūzmas un izbaudot dabas dāvāto maģiju saulgriežu naktī. Neatņemamas Jāņu tradīcijas ir līgo dziesmas, ugunskurs, Jāņu siers, meijas un krāšņi ziedu vainagi. Šajā dienā ikkatrs spēj izjust mūsu tautas kultūras mantojuma nozīmi, un viens no veidiem, kā to izdarīt, ir uzvilkt tautastērpu, lai godinātu mūsu senču tradīcijas. Svinot svētkus tautastērpā ir iespējams ne tikai paust lepnumu par savām saknēm, bet arī izjust tuvāku saikni ar latviešu kultūru un tradīcijām, un tieši tautastērps būs tas, kas piešķirs svētkiem īpašu noskaņu, padarot tos vēl krāšņākus un svinīgākus.

Kas ir ziemas saulgrieži?

2023. gada 14. decembris

Mūsdienu globalizācijas ietekmē ir ļoti saplūdušas dažādu tautu tradīcijas un paražas, tādēļ nereti mēs piemirstam par mūsu pašu tradīcijām, kuras piekopa mūsu senči. Ziemas saulgrieži jeb tā sauktie “īstie Ziemassvētki” tiks svinēti nevis kā ierasts 24. decembrī, bet gan 22. decembrī. Šajā dienā saule ir gada zemākajā līmenī, tādēļ šī ir gada īsākā diena un iezīmē ziemas sākumu. Tas ir svarīgs brīdis ne tikai latviešu, bet arī daudzās citās kultūrās visā pasaulē, jo simbolizē gaismas uzvaru pār tumsu un dienu pakāpenisku pagarināšanos. Latviešiem ziemas saulgrieži vienmēr ir bijuši nozīmīgi svētki, kuros tiek veikti dažādi rituāli, kas saistīti ar dabas cikliem un saules gaitu.

Skaistākie tautastērpi Dziesmu un Deju svētkiem

2023. gada 25. aprīlis

Vasarā gaidāms lielākais notikums Latvijas kultūrā. Šis ir gads, kad katrā kolektīvā, kuram vien ir kaut mazākās cerības tikt uz lielajiem Dziesmu un deju svētkiem, sarodas jauni dalībnieki vai atgriežas vecie. Mēģinājumi kļūst intensīvāki, dejotāji slaidāki un koristi atbildīgāki, jo visiem gribas piedzīvot lielo notikumu. Tērpu nēsāšana un vērtēšana Svētku organizatoru paziņojumi vieš cerības, ka 2023.gada Dziesmu svētkos būs pilnvērtīgs gājiens, kas sāksies pl. 10:00 un beigsies ap vakara ziņu laiku. Gājiens iecerēts kā novadu dižošanās, jo arī pašvaldību vadītāji labprāt soļo pa priekšu sava novada kolektīviem. Taču daudzi nezina, ka Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku ietvaros notiek arī tautastērpu skate - gan kolektīviem, gan arī individuāliem valkātājiem, kas var pieteikties un piedalīties šajā konkursā. Skate ir galvenais atskaites punkts, kurā vēstures un mākslas speciālisti vērtē tautastērpa kvalitāti un prasmi tērpu nēsāt atbilstoši katra novada tradīcijām. Tā piemēram, 2018.gada Dziesmu svētkos tautas tērpi tika vērtēti un apbalvoti vairākās kategorijās: kori un koklētāju ansambļi, deju kolektīvi, pašdarināto tērpu kategorija, nokomplektēto tērpu kategorija un tērpu darinātāji, katrā no kategorijām piešķirot pirmo, otro un trešo vietu vai vairākas otrās un trešās vietas. Pateicība tika izteikta arī bērnu deju kolektīviem. Tērpu plānošana un izgatavošana Tautas tērps ir goda apģērbs, un pat ja liela daļa tiek gatavota pašu rokām, izmaksas var būt ievērojamas. Gudri rīkojas to kolektīvu un pašvaldību vadītāji, kas tērpu kolekciju uztur un atjauno pakāpieniski, piemēram, vienu gadu tiek šūti jauni krekli, vēl pēc 2 gadiem austi un šūti brunči, citu gadu jauni ņieburi, pēc tam vainagi vai aubes, austas jostas, adītas zeķes, darinātas kurpes un zābaki utt. Kvalitatīva tērpa radīšanai vajadzīgi ne tikai materiāli un nauda to iegādei, bet arī pietiekams laiks. Īpaši ilgu laiku prasa vainagu, kreklu un villaiņu izšūšana, tādēļ vienojoties par tērpu izgatavošanu, jākonsultējas ar meistariem un amatniekiem laicīgi. Šobrīd plānot pilnu tautas tērpu nomaiņu var būt par vēlu, taču atsevišķas detaļas var vēl paspēt izgatavot, lai godam pārstāvētu savu pagastu un novadu svētku gājienā. Tautas tērpi kolektīviem Kori, folkloras kopas, deju kolektīvi – sākot no pašiem mazākajiem līdz lieliem un veciem – katram ir sava vieta lielajā notikumā. ANVI AM meistari pratīs izšķirt būtisko deju kolektīva skatuves tērpiem, izvēlēties materiālus, lai iekļautos vēlamajā budžetā un zinās, kā gādāt par brīvām kustībām, skaistu auduma kritumu un brunču griešanos pareizajā augstumā un platumā. Folkloras kopām svarīgi izvēlēties pietiekami atšķirīgus individuālos tērpus, veidojot saskaņotu ansambli viena novada tērpu klāstā ietvaros. Koru tērpiem jābūt svinīgiem un vienlaicīgi praktiskiem, lai var variēt tērpu atbilstoši laika apstākļiem, nezaudējot nekā no svarīgākajām detaļām, kas raksturīgas konkrētajam novadam. Un arī paši mazākie dejotāji un dziedātāji pelnījuši apģērbties koši un tautas tērpu nēsāšanas tradīcijām attiecīgā vecuma bērniem atbilstoši. Pieredzējuši tautas tērpu meistari ANVI AM palīdzēs katram kolektīvam, un katram tērpa kārotājam, kas grib saposties šiem un arī nākamajiem Dziesmu svētkiem. Lūdzam sazināties ar meistarēm , kuru bagāžā ir vairākas godalgas no iepriekšēām tērpu skatēm, lai vienotos par konsultāciju. Lai balsis skan un zeme dimd!