Dziesmu svētki - latviskās identitātes sastāvdaļa

Reizi piecos gados mūziķi, kora dziedātāji, dejotāji, amatierteātru trupas un citi mākslinieki pulcējas kopā, lai dejotu un dziedātu milzīgas auditorijas priekšā gan klātienē, gan televīzijas un radio pārraidēs, ko skatās un klausās simtiem tūkstošu cilvēku visā Latvijā un pasaulē. Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir grandiozs pasākums, kas pauž mūsu nacionālās identitātes un vienotības ideju.
Dziesmu svētki – spēcīga kopdziedāšanas tradīcija un svarīgs kultūras notikums
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki – tradicionāls kultūras notikums, kas ir kļuvis par īstu svētku tradīciju. Pirmie Dziesmu svētki notika 1873. gadā, un tajos piedalījās 16 mūziķi un 1003 dziedātāji. Vairāk nekā gadsimtu vēlāk – 2018. gadā pasākuma dalībnieku skaits sasniedza 43 000, savukārt skatītāju skaits sasniedza 500 000 atzīmi. Vissvarīgākā loma šajos svētkos ir koriem un deju kolektīviem, taču Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki aptver arī tautas mākslu, amatierteātru kustību, folkloras kustību, tautas mūzikas tradīcijas un citas radošās izpausmes. Neapšaubāmi Dziesmu svētki ir veicinājuši spēcīgas koru kultūras un kopdziedāšanas tradīcijas attīstību un “iesakņošanos” mūsu tautas kultūras dzīvē.

Pasākuma stūrakmens ir a cappella kordziedāšana, kas notiek profesionālu diriģentu vadībā. Taču arī citas mākslinieciskās darbības formas kā kamermūzika, koklētāju ansambļi, folkloras kopas, pūtēju orķestri ir paplašinājuši un daudzveidojuši svētku saturu. Kopš 1948. gada līdzās Dziesmu svētkiem norisinās arī Deju svētki, iekļaujot svētku programmā arī tautas dejas, kas palielina nacionālā kultūras notikuma vērtību un nozīmi. Savukārt kopš 1960. gada tiek rīkoti Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Spēcīgā dziedāšanas tradīcija ieņem būtisku lomu sabiedrības dzīvē

Latvija – zeme, kas dzied. Kora dziedāšanas saknes ir meklējamas mūsu tautas pagātnē un tradicionālajā kultūrā, kļūstot par latviešu identitātes neatņemamu sastāvdaļu. Dziesmu svētki ir ļoti spēcīga tradīcija, kas pārsteidza visu pasauli. Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki kopā ar Igaunijas Dziesmu svētkiem un Lietuvas Dziesmu svētkiem 2003. gadā tika iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tas ir palīdzējis izcelt šīs tradīcijas visas pasaules kontekstā, un patiešām – arvien pieaugošais dalībnieku un skatītāju skaits gan Latvijā, gan arī visā pasaulē liecina par to, ka Dziesmu svētki ieņem arvien svarīgāku lomu mūsu sabiedrības dzīvē, izraisot lielu interesi gan kolektīvu, gan arī skatītāju vidū.

Tautas tērpi – viena no krāšņākajām Dziesmu svētku sastāvdaļām

Tāpat kā Deju svētki, arī tautas tērpi ir latviešu nacionalitātes simbols, kas ir attīstījies vairāku gadsimtu garumā. Tautas tērpi atspoguļo vietējo kultūru, liecina par tautas vēsturi un cieņu pret to. Tieši tāpēc dažādos pasākumos, uzvelkot tautas tērpu, tiek pausta piederība latviešu tautai. Villaines, ņieburi, jakas, brunči, vīru vestes un vīru svārki, pastalas – lieliski noderēs tradicionālajos folkloras un dažādu svētku pasākumos. Mūsu uzņēmuma čaklās rokdarbnieces gatavo tērpus gan individuāliem, gan kolektīviem pasūtītājiem, lai etnogrāfiskie vai laicīgie tautas tērpi varētu paust tautas tradīcijas un kultūras identitāti, nodrošinot īpašu un patriotisku noskaņu dažādos pasākumos.