Līgo svētki ir viens no spilgtākajiem notikumiem ikviena latvieša dzīvē. Tā ir gada garākā diena, kurā mēs svinam vasaras saulgriežus, un šim notikumam ir ierasts gatavoties jau ļoti savlaicīgi. Viena no galvenajām šo svētku iezīmēm ir svinēšanas vieta – Jāņus un Līgo dienu ir pieņemts pavadīt laukos, aizmūkot no pilsētas drūzmas un izbaudot dabas dāvāto maģiju saulgriežu naktī.  Neatņemamas Jāņu tradīcijas ir līgo dziesmas, ugunskurs, Jāņu siers, meijas un krāšņi ziedu vainagi. Šajā dienā ikkatrs spēj izjust mūsu tautas kultūras mantojuma nozīmi, un viens no veidiem, kā to izdarīt, ir uzvilkt tautastērpu, lai godinātu mūsu senču tradīcijas. Svinot svētkus tautastērpā ir iespējams ne tikai paust lepnumu par savām saknēm, bet arī izjust tuvāku saikni ar latviešu kultūru un tradīcijām, un tieši tautastērps būs tas, kas piešķirs svētkiem īpašu noskaņu, padarot tos vēl krāšņākus un svinīgākus.

Vasarā gaidāms lielākais notikums Latvijas kultūrā. Šis ir gads, kad katrā kolektīvā, kuram vien ir kaut mazākās cerības tikt uz lielajiem Dziesmu un deju svētkiem, sarodas jauni dalībnieki vai atgriežas vecie. Mēģinājumi kļūst intensīvāki, dejotāji slaidāki un koristi atbildīgāki, jo visiem gribas piedzīvot lielo notikumu. Tērpu nēsāšana un vērtēšana Svētku organizatoru paziņojumi vieš cerības, ka 2023.gada Dziesmu svētkos būs pilnvērtīgs gājiens, kas sāksies pl. 10:00 un beigsies ap vakara ziņu laiku. Gājiens iecerēts kā novadu dižošanās, jo arī pašvaldību vadītāji labprāt soļo pa priekšu sava novada kolektīviem. Taču daudzi nezina, ka Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku ietvaros notiek arī tautastērpu skate - gan kolektīviem, gan arī individuāliem valkātājiem, kas var pieteikties un piedalīties šajā konkursā. Skate ir galvenais atskaites punkts, kurā vēstures un mākslas speciālisti vērtē tautastērpa kvalitāti un prasmi tērpu nēsāt atbilstoši katra novada tradīcijām. Tā piemēram, 2018.gada Dziesmu svētkos tautas tērpi tika vērtēti un apbalvoti vairākās kategorijās: kori un koklētāju ansambļi, deju kolektīvi, pašdarināto tērpu kategorija, nokomplektēto tērpu kategorija un tērpu darinātāji, katrā no kategorijām piešķirot pirmo, otro un trešo vietu vai vairākas otrās un trešās vietas. Pateicība tika izteikta arī bērnu deju kolektīviem. Tērpu plānošana un izgatavošana Tautas tērps ir goda apģērbs, un pat ja liela daļa tiek gatavota pašu rokām, izmaksas var būt ievērojamas. Gudri rīkojas to kolektīvu un pašvaldību vadītāji, kas tērpu kolekciju uztur un atjauno pakāpieniski, piemēram, vienu gadu tiek šūti jauni krekli, vēl pēc 2 gadiem austi un šūti brunči, citu gadu jauni ņieburi, pēc tam vainagi vai aubes, austas jostas, adītas zeķes, darinātas kurpes un zābaki utt. Kvalitatīva tērpa radīšanai vajadzīgi ne tikai materiāli un nauda to iegādei, bet arī pietiekams laiks. Īpaši ilgu laiku prasa vainagu, kreklu un villaiņu izšūšana, tādēļ vienojoties par tērpu izgatavošanu, jākonsultējas ar meistariem un amatniekiem laicīgi. Šobrīd plānot pilnu tautas tērpu nomaiņu var būt par vēlu, taču atsevišķas detaļas var vēl paspēt izgatavot, lai godam pārstāvētu savu pagastu un novadu svētku gājienā. Tautas tērpi kolektīviem Kori, folkloras kopas, deju kolektīvi – sākot no pašiem mazākajiem līdz lieliem un veciem – katram ir sava vieta lielajā notikumā. ANVI AM meistari pratīs izšķirt būtisko deju kolektīva skatuves tērpiem, izvēlēties materiālus, lai iekļautos vēlamajā budžetā un zinās, kā gādāt par brīvām kustībām, skaistu auduma kritumu un brunču griešanos pareizajā augstumā un platumā. Folkloras kopām svarīgi izvēlēties pietiekami atšķirīgus individuālos tērpus, veidojot saskaņotu ansambli viena novada tērpu klāstā ietvaros. Koru tērpiem jābūt svinīgiem un vienlaicīgi praktiskiem, lai var variēt tērpu atbilstoši laika apstākļiem, nezaudējot nekā no svarīgākajām detaļām, kas raksturīgas konkrētajam novadam. Un arī paši mazākie dejotāji un dziedātāji pelnījuši apģērbties koši un tautas tērpu nēsāšanas tradīcijām attiecīgā vecuma bērniem atbilstoši. Pieredzējuši tautas tērpu meistari ANVI AM palīdzēs katram kolektīvam, un katram tērpa kārotājam, kas grib saposties šiem un arī nākamajiem Dziesmu svētkiem. Lūdzam sazināties ar meistarēm , kuru bagāžā ir vairākas godalgas no iepriekšēām tērpu skatēm, lai vienotos par konsultāciju. Lai balsis skan un zeme dimd!

Lins ir brīnumains materiāls – līdzīgi zīdam karstā laikā tas atvēsina, savukārt, aukstā laikā lina apģērbā ir silti. Lins ar savu vienreizējo burzīto struktūru nešaubīgi

Kādas tad ir bijušas ziemas tautas tērpa tradicionālās sastāvdaļas aukstākajos gada mēnešos? Tradicionālais tautas tērps ir latviešu kultūras simbols, kas ir kalpojis un

Tautas tērps ir mūsu identitātes daļa un to velk gan dejotāji, gan koristi, gan dažādu tradicionālu pasākumu apmeklētāji. Bet no kā tad īsti sastāv tradicionāls tautas tērps?

Dziesmu svētki ir viena no būtiskākajām latviskās identitātes sastāvdaļām. Reizi piecos gados mūziķi, kora dziedātāji, dejotāji, amatierteātru trupas un citi mākslinieki

Latviešu tautas dainas ir viena no mūsu lielākajām vērtībām, jo tās vēsta par mūsu pašu senču dzīvesziņu un viņu ikdienu. No kā ir darināti tautas tērpi? „Augat man labi lini,

Lina auduma kleitas – klasiska, dabīga materiāla apģērba gabals, kas izskatīsies nevainojami un piestāvēs jebkurai sievietei vai meitenei. Lina audumu sāka izmantot

Tautas tērpu izgatavošana ļauj radīt tieši sev individuāli veidotu tērpu, kas perfekti piestāvēs un pieguls augumam. Tautas tērpu izgatavošana tiek realizēta vairāku