No kā sastāv tradicionāls tautas tērps?

Tradicionālā tautas tērpa pamatā ir krekls, kas vienlaikus kalpoja gan kā miesas apģērbs (veļa), gan kā virsējais apģērbs. Sievietēm krekli pildīja krekla un apakšsvārku funkciju, jo tie parasti esot bijuši gari – līdz pat puslielam. Protams, tautas tērpa komplekts ietver dažāda veida virsējo apģērbu, piemēram, sievietēm: brunčus, jakas, ņieburus, villaines. Savukārt vīriešiem tās ir bikses, vestes, īsie, pusgarie vai garie svārki.

Kādi mēdz būt tautas tērpu aksesuāri?

Meitenēm no pusaudzes gadiem līdz precībām galvā bijis vainags, bet precētām sievietēm – aube vai galvas auts. Savukārt vīriešu galvassega bija cepure, kuras valkāšana gan nav bijusi stingri noteikta. Kājās āva adītas vilnas vai diegu zeķes un melnas kurpes uz zema papēža vai zābakus. Vienkāršie kalpi veicot ikdienas darbus āva kājās pastalas. Kurpes un zābaki bija izejamie - svētku apavi. Protams, tautas tērpa komplekts nav iedomājams arī bez saktām. Krekla aizdarei tika lietotas vienas vai vairākas mazās saktiņas, taču villainei – lielās saktas. Lai saturētu un arī rotātu tērpu, tika izmantotas austās jostas.

Kā kopt lina apģērbu?

Jāņem vērā, ka lina apģērbu drīkst mazgāt veļas mašīnā (ne siltākā kā 30°C - 60°C temperatūrā un ne garā laika režīmā), lai gan to pareizāk (īpaši, ja ir rotājumi) mazgāt ar rokām vai izmantot ķīmiskajās tīrītavās pieejamo sauso tīrīšanu. Pirms mazgāšanas apģērbu ieteicams izgriezt uz otru pusi.

Kā pareizi kopt tautas tērpu?

Tautas tērpa kopšana prasa īpašas rūpes. Atcerieties, ka hlora balinātāju nav ieteicams izmantot, jo tas var sabojāt lina audumu, iznīcinot auduma struktūru. Tāpat jāņem vērā, ka balināt drīkst baltu lina apģērbu, un nevis krāsainu (no pārāk biežas balināšanas ieteicams izvairīties).

Sazinieties ar mums

Telefona numuri
+ 371 29 41 90 77
+ 371 67 28 31 94

E-pasts
anviam@inbox.lv

Latviešu tautas tērpi - senču mantojums

Senču mantojums

Q: Kāds bija latviešu ziemas tautas tērps?

Ziemā gan ikdienas un darba, gan arī svētku drēbes tika papildinātas ar gadalaikam atbilstošām virsdrēbēm, cepurēm, dūraiņiem. Piemēram, 18. un 19. gadsimtu mijā vīrieši ziemā valkāja garus vadmalas vai kažokādas mēteļus, savukārt sievietes nēsāja garus brunčus virs krekla, dažāda garuma vilnas mēteļus, kā arī villaines. Īpaši iecienīti ir bijuši rakstaini dūraiņi, ko bieži pasniedza arī kā dāvanas, piemēram, kāzās.

Latviešu tautas tērpi ir bijuši un joprojām ir ar lielu simbolisku nozīmi nacionālās vērtības un kultūras mantojuma saglabāšanā un kopējās sabiedriskās apziņas veidošanā. Mūsdienās latviešu tautas tērpi tiek nēsāti ne tikai valsts, bet arī personiskos svētkos. Tautas tērps atspoguļo ne tikai statusu, bet arī izcelsmi no konkrēta reģiona un tā tradīcijas.

Tautas tērpu iedalījums

Latviešu tautas tērpi iedalāmi divos īpašo tradīciju vēsturiskos periodos, kas tos raksturo. Pirmais periods ir laikā no 7. līdz 13. gadsimtam – šos tērpus sauc par "arheoloģiskajiem tērpiem". Otrais periods ir 18. un 19. gadsimts – tie ir "etnogrāfiskie tērpi".

Latviešu tautas tērpi visbiežāk tiek vilkti Jāņos un Līgo svētkos, Dziesmu un deju svētkos, kā arī citos nozīmīgos notikumos.